Tanmen — osta un jūras grāmata

Strādājoša osta

Tanmen ir zvejnieku ciems uz dienvidaustrumiem no Qionghai, apmēram deviņus kilometrus no Bo'ao, un viena no lielākajām zvejas ostām Ķīnā. Jau Sun laikmetā laivas šeit meklēja patvērumu un krājumus. No rīta izkrauj lomus: makreles, jostzivis, kalmāri un jūras gliemeži guļ uz krastmalas, tirgotāji un vietējie kaulējas par labākajiem gabaliem.

Uzkrītoši, ka gandrīz uz katras laivas plīvo valsts karogs. Tā nav nejaušība. Tanmen sevi uztver kā ostu pie robežas, pat ja šī robeža atrodas simtiem kilometru tālu jūrā.

Ar musonu uz dienvidiem

Tanmen laivas tradicionāli brauc ne tikai piekrastē, bet tālu jūrā līdz Paraselu un Sprātli salām, ķīniski Xisha un Nansha. Buru kuģu laikā viss notika pēc musona: novembrī un decembrī, kad sākās ziemeļaustrumu vējš, zvejnieki buroja uz dienvidiem. Aprīlī ar dienvidrietumu vēju viņi atgriezās pilni.

Daudzi no viņiem nira pēc jūras gurķiem, gliemenēm un gliemežiem un tāpēc sevi sauca par „jūras dibena zvejniekiem“. Pirms Otrā pasaules kara no Tanmen katru gadu izbrauca divdesmit līdz trīsdesmit laivas ar dažiem simtiem vīru. Uz dažām salām viņi uzcēla mazus tempļus un kapus biedriem, kas neatgriezās.

Zvejnieku jūras grāmata

Navigēja ar ar roku rakstītām jūras grāmatām — genglubu. „Geng“ ir sena brauciena attāluma vienība, apmēram sešdesmit li, „lu“ — ceļš, „bu“ — burtnīca. Tajās bija kompasa kursi, brauciena laiki, orientieri un savi nosaukumi atsevišķiem rifiem un sēkļiem. Saglabājušies noraksti sniedzas līdz 18. gadsimta sākumam, zināmas vairāk nekā desmit versijas.

Tā kā zvejnieki brauca ar ziemeļaustrumu vēju, viņi Paraselu salas vienkārši sauca par „Austrumu jūru“ un Sprātli par „Ziemeļu jūru“ — no sava vēja virziena skatupunkta. 2008. gadā jūras grāmatu zināšanas tika iekļautas pirmajā valsts nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Pēdējie kapteiņi, kas vēl brauca ar tām, šodien ir krietni pāri septiņdesmit.

Kāpēc šīs grāmatas šodien ir politika

Teritorijas, uz kurām brauca zvejnieki, šodien ir strīdīgas. Ķīna pretendē uz lielu daļu Dienvidķīnas jūras un kā pamatojumu min arī zvejas vēsturi — jūras grāmatas Ķīnā uzskata par vēsturisko tiesību pierādījumu, un tās citē arī diplomātija. Vjetnama, Filipīnas, Malaizija, Bruneja un Taivāna izvirza savas pretenzijas.

2016. gadā starptautiska šķīrējtiesa Filipīnu ierosinātā lietā nolēma, ka Ķīna no vēsturiskām tiesībām nevar atvasināt pretenzijas uz ūdeņiem savas līnijas robežās. Ķīna šo nolēmumu neatzīst. Kas stāv Tanmen, stāv vietā, kuras ikdienas vēsture kļuvusi par daļu no liela konflikta.

Dienvidķīnas jūras muzejs

Tieši pie ostas kopš 2018. gada aprīļa stāv liels valsts muzejs ar skatu uz laivām. Tajā redzams Sun laikmeta tirdzniecības kuģa vraks, kas apmēram 800 gadus gulēja uz Paraselu salu rifa, ar savu porcelāna kravu. Klāt nāk vaļu skeleti un izstāde par Tanmen zvejnieku dzīvi, viņu laivām un jūras grāmatām.

Muzejs ir arī oficiāla patriotiskās audzināšanas vieta. Ekspozīcija stāsta jūras vēsturi no Ķīnas skatupunkta. Apmeklējot vērts to paturēt prātā un vērīgi skatīties, kas un kā tiek rādīts.

Gliemežvāki, koraļļi un aizliegums

Veikalos Ostas ielā ir gliemežvāki, gliemežu čaulas, rotaslietas un kaltētas jūras veltes. Ilgi Tanmen bija pazīstams arī ar milzu gliemeņu kokgriezumiem, kas nāca no tāliem rifiem. Šī tirdzniecība tagad ir aizliegta, jo dzīvnieki ir aizsargāti un to ieguve postīja rifus.

Apmeklētājiem tas nozīmē: nepērciet koraļļus, milzu gliemenes un bruņurupuču bruņas, pat ja tās kaut kur piedāvā. Aizsargājamo sugu izvešana ir aizliegta, un, ieceļojot ES, draud bargi sodi.

Kā plānot apmeklējumu

No rīta no apmēram astoņiem ostā notiek visvairāk, kad izkrauj laivas. Pēc tam dodieties uz muzeju, kas ir tikai dažu minūšu attālumā. Ekspozīcijai plānojiet vienu līdz divas stundas.

Muzejs pirmdienās ir slēgts un bez maksas. Ārzemnieki biļeti saņem ar pasi pie lodziņa dienvidu ēkas pirmajā stāvā, iepriekšēja pieteikšanās ieteicama. Teksti pārsvarā ir ķīniski, palīdz tulkošanas lietotne.