Wuzhizhou sala

Sala, kurai neviens nedrīkstēja pieskarties

Wuzhizhou atrodas pie Haitang līča — neliela koraļļu sala, nepilnus pusotru kvadrātkilometru liela. Uzkrītoši, cik biezi tā apaugusi — šāda izmēra salai šādā vietā tas ir neparasti.

Iemesls nav tikai daba. Pēc 1949. gada Wuzhizhou kļuva par slēgtu militāru zonu un palika tāda līdz 20. gs. 90. gadiem. Gadu desmitiem šeit neko nebūvēja, necirta un neapguva. Militāro būvju paliekas redzamas vēl šodien, un tā sauktais Mīlestības tilts sākotnēji bija virvju tilts, pa kuru karavīri nokļuva novērošanas postenī. Tikai 90. gadu beigās sala tika atvērta tūrismam.

Templis rakstības izgudrotājam

Saskaņā ar vietējo nostāstu 19. gadsimta beigās uz salas stāvēja neliels templis, veltīts Cang Jie — leģendārajam tēlam, kuram ķīnieši piedēvē rakstības izgudrošanu. Šāds templis uz nomaļas zvejnieku salas ir retums.

Vēlāk zvejnieki tur godināja Mazu, jūrasbraucēju aizbildni. Tai pašai dievietei veltīts templis Haikou Qilou kvartālā, kur izceļotāji lūdza, pirms devās uz Dienvidaustrumāziju.

Sanjas skaidrākais ūdens

Ķīniešiem Wuzhizhou galvenokārt nozīmē vienu: Sanjas niršanas vietu. Ūdens ap salu atkarībā no laika ir dzidrs sešu līdz vairāk nekā divdesmit metru dziļumā, un rifs ir labākā stāvoklī nekā pie pilsētas pludmalēm. Ķīniešu ceļojumu portālos salu mēdz saukt par „Ķīnas Maldīvām“ — liels vārds, bet tirkīzs augstā saulē izskaidro, no kurienes tas nāk.

Salu kājām var apiet trīs līdz četrās stundās, taču daži posmi ir slēgti. Ērtāks ir elektriskais busiņš, no kura skatu punktos var izkāpt. Augstākais punkts ir klints, no kuras redzams saullēkts.

Kvota, nevis cena

Ievērības cienīgākais Wuzhizhou nav ūdens, bet vadība. Sala dienā varētu uzņemt līdz 26 000 cilvēku. Taču ielaiž ne vairāk kā 15 000, valsts svētkos tikai 12 000. Ja uz salas vienlaikus ir 18 000, pārdošana tiek apturēta.

Biļetes ir tikai tiešsaistē un tikai ar īsto vārdu, vēlākais līdz 23:59 iepriekšējā dienā. Piestātnē dienas biļetes praktiski nepārdod. 2026. gada jūlijā sala dienas biļešu pārdošanu uz laiku pat pilnībā pārtrauca.

Ķīna savus populārākos dabas galamērķus regulē ar kvotām, nevis cenu. Iepirkties nevar: ja vietas ir izdalītas, tās ir izdalītas — neatkarīgi no tā, cik būtu gatavs maksāt. Tas ir princips, kas Eiropas kūrortos gandrīz nav pazīstams.

Cik tas patiesībā maksā

Biļete sedz ieeju un prāmi turp un atpakaļ, augstajā sezonā ap 144 juaņiem. Viss pārējais maksā papildus: busiņš, niršana, ūdens motocikls, parasailings un paketes, kas to apvieno. Ar busiņu un vienu aktivitāti reāli iznāk 300 līdz 400 juaņu vienam cilvēkam, ar lielajām paketēm — 500 līdz gandrīz 700.

Ķīniešu ceļojumu apraksti vienprātīgi iesaka atteikties no dārgajām visaptverošajām paketēm: pietiek ar busiņu un vienu aktivitāti. Uz salas viss ir dārgāks nekā uz sauszemes — vērts paņemt līdzi ūdeni un dažas uzkodas. Piestātnē ir maksas glabātuves.

Jaunums kopš 2026. gada septembra

Sala ir pagarinājusi darba laiku. Uz salu var pārcelties no 08:30 līdz 16:00, atpakaļ — līdz 19:30. Klāt nāk viena vienīga nakts laiva 21:00, kas atiet no tā sauktās vasaras piestātnes. Tādējādi pirmo reizi var piedzīvot saulrietu uz salas, nevis braukt atpakaļ jau pēcpusdienā.

Tieši blakus: Houhai

No prāmja piestātnes līdz Houhai ir tikai piecas līdz desmit minūtes kājām — bijušais zvejnieku ciems šodien ir Ķīnas pazīstamākā sērfošanas vieta iesācējiem. Kas dienu noslēdz Wuzhizhou, var vakaru pavadīt tur — ar ugunskuru pludmalē un tanka jūras veltēm.