Yudai — sēklis starp diviem ūdeņiem

Nefrīta josta no smiltīm

Yudai nozīmē „Nefrīta josta“. Sēklis ir apmēram astoņarpus kilometrus garš un kā aizbīdnis atrodas Wanquan upes grīvas priekšā. Tas veidojies ilgā laikā no diviem spēkiem, kas darbojas viens pret otru: upes stumj smiltis jūrā, bangas spiež smiltis atpakaļ krastā. Kur abi līdzsvarojas, izaug valnis.

Dažviet sēklis ir dažus simtus metru plats, šaurākajā vietā tikai dažus soļus. Paisuma laikā tur gandrīz var nospļauties no viena ūdens līdz otram — jūra vienā virzienā un upe otrā.

Trīs upes, viena jūra

Aiz sēkļa satiekas trīs upes. Lielākā ir Wanquan — ar 162 kilometriem trešā garākā upe Hainaņā, kas iztek kalnos ap Wuzhishan. Tās nosaukums nozīmē „desmit tūkstoši avotu“. Leģenda stāsta, ka kāds Juaņu dinastijas princis šeit pavadījis gadus trimdā; kad viņu atsauca, lai kļūtu par imperatoru, cilvēki krastā viņam novēlējuši laimi — un vēlāk viņš upi nosaucis pēc šī novēlējuma.

No dienvidiem pievienojas divas mazākas upes. Kopā tās veido pudeļķirbja formas lagūnu ar apmēram astoņarpus kvadrātkilometru ūdens virsmu un vairākām salām. Uz vienas no tām, Dongyu, atrodas forums. Uz citas — Lecheng, medicīnas īpašā zona.

Divi ūdeņi vienā skatienā

Kas stāv uz sēkļa, redz priekšā divas ainavas. Jūras pusē veļas Dienvidķīnas jūras viļņi, bieži ar baltām putām, un ūdenim ir trīs krāsas: pie krasta viegli dzeltenīgs no upes smiltīm, tad gaiši zils, tālumā tumši zils līdz horizontam.

Otrā pusē lagūna ir gluda kā ezers, ar zvejas laivām, gārņiem un Bo'ao viesnīcu ēkām aiz tās. Piedzīvot šo pāreju dažos soļos ir īstais piedzīvojums — neviena fotogrāfija to pilnībā neatspoguļo.

Kāds pasaules rekords?

Gandrīz katrā ceļvedī un katrā biļešu vietnē rakstīts, ka sēklis Ginesa grāmatā reģistrēts kā šaurākais sēklis, kas atdala jūru un upi. Tā ir tikai puspatiesība. Ierakstu 1999. gada jūnijā piešķīra kāda Šanhajas rekordu aģentūra, kuras ķīniskais nosaukums maldinoši līdzinās Ginesa nosaukumam. Ar pazīstamo Ginesa rekordu grāmatu tā nav identiska.

Sēkļa ziemeļu daļa kopš tā laika apzināti atstāta dabiskā stāvoklī kā „rekorda posms“ apmeklētājiem. Vieta ir īpaša pavisam bez rekorda. Taču tas parāda, kā Ķīnas tūrisma reklāmā rodas pārākās pakāpes — un kāpēc tās vērts pārbaudīt.

Dievietes akmeņi

Sēkļa priekšā no bangām slejas tumšas klintis, sakrautas cita uz citas kā olas. Tās sauc par „Svētā kunga akmeņiem“. Pēc leģendas tie ir oļi, kas izkrita no dievietes Nüwa rokām, kad viņa lāpīja saplīsušās debesis — un kas izvēlējušies tieši šo vietu.

Bo'ao zvejniekiem klintis ir simbols. Saulainā laikā, kad viļņi pret tām sitas augšup, tās dod dienas kontrastaināko ainu.

Forma, kas nestāv uz vietas

Sēklis izskatās tā, it kā tur gulētu kopš mūžīgiem laikiem. Patiesībā tā forma ir stāvoklis, kas pastāvīgi mainās. Taifūni to jau vairākkārt pārbūvējuši, noskalojuši smiltis un nogulsnējuši citā vietā, un laika gaitā pārvietojusies arī grīva.

Tas padara vietu jutīgu. Katra liela būvniecība pie upes, katrs dambis un katra smilšu ieguve maina, cik smilšu galu galā nonāk šeit. Kas šeit stāv, redz vienu mirkli garā spēku spēlē.

Kā nokļūt

Kājām tur nevar nokļūt. Brauc ar laivu no piestātnes foruma teritorijā, pārbrauciens ietilpst kombinētajā biļetē un ilgst tikai dažas minūtes. Uz paša sēkļa ir maz ēnas un gandrīz nekādas infrastruktūras, tāpēc ņemiet līdzi ūdeni un saules aizsardzību.

Pie grīvas straume ir spēcīga. Peldēšanās jūras pusē tiek uzskatīta par bīstamu, pat ja viļņi izskatās nekaitīgi. Visskaistākais apmeklējums ir priekšpusdienā, kad gaisma ir skaidra un upes un jūras krāsas atšķiras visspilgtāk.