Jiaji — Xizai vecā iela

Salas otrā tirdzniecības pilsēta

Jiaji atrodas Wanquan upes līkumā un šodien ir Qionghai pilsētas centrs. Agrāk tas bija kas vairāk: senos avotos to sauc par „Qiongya lielo pilsētu“ un „salas otro tirdzniecības vietu“ pēc Haikou. Pa upi no iekšzemes nāca rīsi, betela rieksti, kokosrieksti un koks, pa jūru pie Bo'ao — preces no Guandunas un Dienvidaustrumāzijas.

Jiaji vecajiem cilvēkiem ir teiciens, ar ko viņi lepojas vēl šodien: lai kurp ietu, garām Jiaji un Haikou nepaiesi.

Pilsētas vecākā ieliņa

Xizai iela, burtiski apmēram „pie mazā strauta“, ir Jiaji vecākā iela. Pēc vietējā nostāsta tā radās jau Minu laikmetā kā ceļš starp upi un tirgu. Šeit tirgojās ilgi pirms tika uzbūvētas jaunpilsētas platās ielas.

Šodien Xizai nav sapucēts apskates objekts, bet šaura, dzīva ieliņa. Vecas mājas ar koka durvīm stāv līdzās jaunām fasādēm, ir mazi veikaliņi, ēstuves, šuvēji un darbnīcas. Kas iet lēni, redz laternu meistarus darbā, vecas tējnīcas ar plastmasas taburetēm un kaimiņus, kas pie durvīm spēlē kārtis.

Xinmin arkādes

Tieši pretī ieliņas ieejai sākas Xinmin iela ar Dienvidaustrumāzijas stila arkādu mājām. Abās pusēs stāv divstāvu un trīsstāvu mājas ar jumta galerijām, celtas 20. gs. 20. un 30. gados par naudu, ko atveda atgriezušies no Singapūras, Malaizijas un Taizemes.

Tas ir tas pats stāsts kā Haikou Qilou vecpilsētā, tikai mazāks, klusāks un gandrīz nerestaurēts. Zem arkādēm dzīvo un tirgojas, un no rīta redzami vecie, kas pie savām mājām dara taiči. Kas vēlāk apmeklēs Haikou, šo celtniecības veidu uzreiz atpazīs.

Tēja, pīle un irbes tēja

Labākais veids, kā piedzīvot Jiaji, ir pēcpusdiena kādā no vecajām tējnīcām. Pasniedz hainaniešu laocha ar uzkodām, bieži arī irbes tēju — zāļu tēju no kalnu krūma lapām, ko Hainaņā dzer pret karstumu un pēc smagām maltītēm. Tējkanna maksā tikai dažus juaņus.

Vakariņās Jiaji pienākas Jiaji pīle, viens no četriem slavenajiem salas ēdieniem, šeit — savā izcelsmes vietā. Restorāni ap vecpilsētu to pasniedz baltā vārījumā ar mērci no pašas buljona.

Upe pie durvīm

Savu atrašanās vietu Jiaji var pateikties Wanquan upei, kas šeit plašā lokā apliecas ap pilsētu. Gar krastu ved promenāde, pa kuru vakaros pastaigājas, dejo un makšķerē puse pilsētas. No dažām vietām augšup pa upi redzami pakalni, no kuriem nāk ūdens.

Visā Ķīnā upe pazīstama pateicoties dziesmai: „Wanquan ūdens ir tik dzidrs“ ir no filmas par Sarkano sieviešu rotu, un 20. gs. 60. gados to dziedāja visā valstī. Vecāki ķīnieši to dungo vēl šodien, izdzirdot upes vārdu.

Kāpēc līkums ir vērts

Jiaji ir pretstats Bo'ao un Lecheng. Tur redzams, kā Hainaņa izgudro sevi no jauna, šeit — kā izskatījās salas tirdzniecības pilsēta pirms simts gadiem un kā cilvēki šodien dzīvo šajās mājās. Nav biļetes, nav apskates maršruta un nav skaidrojošu plākšņu angliski. Tieši tas veido šo pēcpusdienu.