Xincun — ciems uz ūdens

Cilvēki, kuriem liedza sauszemi

Tanka, ķīniski danjia, ir Dienvidķīnas laivu iedzīvotāji. Viņu pēdas sniedzas tālu vēsturē, līdz dienvidu piekrastes tautām ilgi pirms hanu ierašanās. Gadsimtiem viņi dzīvoja laivās gar krastiem un upēm no Fudzjaņas līdz Guansi — nevis tāpēc, ka to būtu izvēlējušies, bet tāpēc, ka uz sauszemes viņus necieta.

Daudzviet viņi nedrīkstēja piederēt zeme, precēties ar sauszemes ģimenēm un kārtot ierēdņu eksāmenus. Tikai 1729. gadā imperators Jundžens šos ierobežojumus oficiāli atcēla. Viņu dzīvi tas paaudzēm maz mainīja. Viņu vārda rakstu zīmē ir zīme „ola“ — to parasti skaidro ar laivu formu, dažreiz arī ar šīs dzīves trauslumu.

No Guandunas pāri jūrai

Xincun tanka ieradās no Guandunas provinces, no tādām vietām kā Yangjiang, Jiangmen, Panyu un Shunde. Lielākā daļa ģimeņu šeit dzīvo septiņas vai astoņas paaudzes. Viņu valoda pieder pie kantoniešu, un tā krietni atšķiras no visa pārējā, ko dzird Hainaņā.

Šodien Xincun ir vairāk nekā 15 000 tanka pēcteču, kas dzīvo trīs ciemos, visi nosaukti jūras putnu vārdos: jūras ērglis, bezdelīga un kaija. 2019. gadā tie kopā tika iekļauti Ķīnas tradicionālo ciemu sarakstā. Tā ir lielākā un vislabāk saglabājusies tanka kopiena salā.

Pilsēta no plostiem

Xincun lagūna pie ieejas ir šaura, bet iekšpusē plaša, no visām pusēm aizsargāta ar pussalu, kur atrodas Pērtiķu sala. No augšas redzams plostu, zivju būru, koka māju un laipu labirints — vietējie to sauc par „tirgu uz jūras“. Pēc 2024. gada datiem tur ir vairāk nekā 500 mājsaimniecību ar plostiem un ap 2700 laivu.

Starp plostiem kursē mazas motorlaivas kā autobusi un taksometri, tās piestātnē paņem iedzīvotājus, viesus un preces. Kas ierodas no rīta, redz zvejas laivas izbraucam un atgriežamies, dzird motoru rūkoņu un dažreiz dziesmu no kādas mājas.

Lielā sakopšana

Pirms dažiem gadiem lagūna bija tuvu sabrukumam. Pārāk daudz zivju būru, notekūdeņu un barības atlieku — ūdens smirdēja, un cieta koraļļi, jūras zāles un mangroves. 2020. gadā apriņķis rīkojās stingri: tika demontēti 715 mājsaimniecību plosti un peldošie restorāni, no lagūnas izvākti vairāk nekā 44 hektāri plostu.

Kopš tā laika ūdens redzami atlabis, šodien atkal redz zivis līdz pašam dibenam. Daudzām ģimenēm tas bija smags trieciens: viņiem nācās pārcelties uz sauszemi, pāriet uz atklātās jūras akvakultūru vai dzīvot no tūrisma. 2021. gadā plostu īpašnieki nodibināja savu biedrību, kas regulāri zvejo atkritumus no ūdens un uztur attīrīšanas iekārtas uz plostiem.

Dziesmas, kāzas un skola laivā

Tanka ir sava dziesmu tradīcija — „sālsūdens dziesmas“. Tās dziedāja darbā, pret vientulību uz ūdens un svētkos. Agrāk kāzas svinēja laivās, un līgavu pavadīja ar raudu dziesmām, ko dziedāja viņas māsas un draudzenes. Kāzas laivā gandrīz vairs nenotiek, taču raudu dziesmas pirms kāzām daudzas ģimenes dzied vēl šodien.

Mūsdienu vecāku paaudze vēl gāja peldošās skolās, stundas notika laivās. Viņu bērni mācās uz sauszemes — un vecās dziesmas tagad dzied skolas stundās, jo vecākie tanka tās tur nodod tālāk.

No zivju plosta līdz viesnīcas istabai

Dažas ģimenes savus vecos audzēšanas plostus pārvērtušas par peldošiem restorāniem un viesu namiem. Viens no šiem plostu viesu namiem 2021. gadā atvērās ar četrām istabām, šodien tam ir 24. Ķīniešu Jaunajā gadā istaba tur maksāja gandrīz 3000 juaņu par nakti — vairāk nekā dažā labā Sanjas luksusa viesnīcā. Plosta restorānam, kas 90. gados sāka ar četriem galdiņiem, šodien ir vairāk nekā 300 vietu.

Gatavo tanka gaumē: ļoti vienkārši, jo laivās agrāk trūka sāls un eļļas, parasti vienkārši vāra ūdenī. Pazīstamākais ēdiens ir rīsu biezputra ar ezīšzivi, ko uzskata par Xincun specialitāti.

Kā plānot apmeklējumu

Ostā gaida mazas laivas, kas par dažiem juaņiem pārved uz plostiem vai piedāvā garākus braucienus pa ciemu. Cenu norunājiet pirms iekāpšanas, vislabāk ar skaitli telefonā. Visskaistākā lagūna ir agrā rītā.

Plostu restorānos zivis un jūras veltes, tāpat kā Sanjas Pirmajā tirgū, rēķina pēc svara, par dzjiņu, tas ir, 500 gramiem. Pasūtiet tikai tad, kad svars un cena ir skaidri. Un neaizmirstiet: uz daudziem plostiem dzīvo cilvēki — esiet iecietīgi, nefotografējiet mājās bez atļaujas.