Sarkanā sieviešu rota

Aicinājums sievietēm

1930. gada pavasarī komunistu pagrīdes organizācija toreizējā Lehui apriņķī, mūsdienu Qionghai, izlika aicinājumu: apriņķa sievietēm jāķeras pie ieročiem un jācīnās plecu pie pleca ar vīriešiem. Mēneša laikā pieteicās vairāk nekā septiņi simti.

Iemesls bija viņu ikdienā. Daudzas meitenes saderināja jau bērnībā vai pārdeva kā blakussievas. Pang Qionghua, vēlākā vadītāja, četru gadu vecumā tika apsolīta svešam vīrietim un sešpadsmit gadu vecumā atteicās laulāties. Piecpadsmitgadīgā Wang Shixiang staigāja pa tirgiem un ar pašas sacerētiem pantiem hainaniešu valodā vervēja sievietes — pēc būtības: jo tumšāka nakts, jo vairāk cer uz gaismu, un jo nabadzīgāks esi, jo vairāk drosmes vajag.

Simts sieviešu, jaunākas par divdesmit

1931. gada 1. maijā Neiyuan ciema skolas pagalmā zvērestu nodeva Sarkanās armijas rota, kas gandrīz pilnībā sastāvēja no sievietēm. No brīvprātīgajām izvēlējās apmēram simtu, lielākā daļa jaunākas par divdesmit gadiem. Tikai apgādnieks, nesējs un taurētājs bija vīrieši.

Rota bija organizēta kā jebkura cita: trīs vadi ar trim grupām katrā. Par rotas komandieri kļuva Pang Qionghua, par politisko vadītāju — Wang Shixiang.

Pusotrs gads kara

Trīs mēnešus pēc dibināšanas sekoja pirmā kauja. Slēpņā pie Shamaoling pakalna sievietes ievilināja pretinieka karaspēku slazdā un sagūstīja vietējo komandieri. 1932. gadā pievienojās otra rota.

Tajā pašā gadā nacionālā valdība pret apvidu nosūtīja vairākus tūkstošus karavīru. Sievietes cieta smagus zaudējumus, trūka munīcijas un apgādes. 1932. gada novembrī vienību izformēja, izdzīvojušās ar svešiem vārdiem paslēpās ciemos.

Kas notika pēc kara

Vadītāju stāsts ir skarbāks, nekā vēsta mīts. Pang Qionghua jau 1932. gadā pašas partijas iekšējās tīrīšanas laikā tika atstādināta kā it kā novirzniece, rotu pārņēma Feng Zengmin. Pēc izformēšanas viņas un citas vadītājas tika sagūstītas un apmēram piecus gadus pavadīja apcietinājumā, pēdējā laikā pāraudzināšanas iestādē Guandžou.

Viņas atbrīvoja tikai 1937. gadā, kad komunisti un nacionālā valdība sadarbojās pret Japānu. Pang Qionghua vēlāk kā otrā sieva apprecējās ar nacionālās valdības ierēdni — tieši ar tādu. Viņš tika nogalināts japāņu okupācijas laikā. Wang Shixiang nomira 1998. gadā.

Kā no tā radās mīts

1957. gadā kāds žurnālists pēc vienas rotas vadītājas atmiņām uzrakstīja reportāžu. Pēc tās Sje Dzjiņs 1961. gadā uzņēma spēlfilmu „Sarkanā sieviešu rota“. Filmas ļaundaris, nežēlīgs lielgruntnieks, balstīts uz diviem vīriem, kurus sievietes toreiz patiešām bija sagūstījušas. 1964. gadā sekoja baleta versija.

Kultūras revolūcijas laikā balets kļuva par vienu no astoņiem „paraugdarbiem“, kurus gadiem ilgi praktiski vienīgos drīkstēja izrādīt uz skatuves. 1972. gada februārī Ričards Niksons savas vēsturiskās vizītes laikā Pekinā sēdēja skatītājos, kad tika izrādīts tieši šis balets. Tā maza vienība no Hainaņas kļuva par vienu no pazīstamākajiem revolucionārās Ķīnas tēliem.

Memoriālais parks

Memoriālais parks atrodas Qionghai nomalē, tieši pie Guantang automaģistrāles nobrauktuves, tātad tikai dažu minūšu attālumā no termālajiem avotiem. Kopš renovācijas 2023. gadā ieeja ir bez maksas. Starp citu, lielā statuja attēlo nevis Pang Qionghua, bet Qionghua — filmas un baleta varoni; filmas tēls ir pazīstamāks par īsto sievieti.

Kopš 2000. gada atkal ir arī „Sarkanā sieviešu rota“ kā milicijas vienība, kas uzstājas svinībās. Parkā bieži ierodas skolu klases un organizētas grupas.

Kā plānot apmeklējumu

Parkam pietiek ar stundu. Vismierīgāk ir darbdienu pēcpusdienās. Ekspozīcija pārsvarā ir ķīniski, tulkošanas lietotne ar kameras funkciju ļoti palīdz.

Ekspozīcija stāsta vēsturi pilnībā no partijas skatupunkta. Apmeklējums kļūst aizraujošs, ja pievērš uzmanību tam, kuri attēli no filmas un baleta šeit tiek rādīti kā vēsture — un kuras īsto dzīvesstāstu daļas trūkst.